Mūsdienās ar uzņēmējdarbību tiek saprasta saimnieciska darbība (ražošana vai pakalpojumu sniegšana), ko veic uzņēmējs ar noteiktu mērķi – parasti peļņas gūšanu. Latvijā normatīvie akti vārda “uzņēmējdarbība” vietā oficiāli lieto terminu – komercdarbība, bet uzņēmēja vietā — komersants.
Saskaņā ar Komerclikuma 18.pantu uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai.
Uzņēmums kā patstāvīgs subjekts ir tiesīgs slēgt darījumus, tam piemīt likumā noteiktas tiesības un pienākumi, kā arī atbildība (civilttiesiskā, administratīvā, krimināllatbildība). Turklāt atkarībā no tā, vai uzņēmums nodarbojas ar ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, likumdevējs ir noteicis dažādas nianses normatīvo aktu regulējumā, atbildībā, kontrolē, sertifikācijā u.tml. Piemēram, uzņēmumam, kas nodarbojas ar būvniecību ir jāpārzin gan darba tiesību, būvniecības specifikācijas, darba drošības, grāmatvedības vešanas, loģistikas, fizisko personu datu aizsardzības, iepirkumu, pašvaldības tiesību, konkurences tiesību u.c. nianses. Ir tikai loģiski, ka uzņēmumam lielākā daļa savu resursu ir jāvērš tieši galvenajam- peļņas gūšanai, nevis jāmēģina izprast situācijas juridiskie aspekti, vai sliktākajā gadījumā, jau jāsaprot, kā atrisināt problēmas, kas radušās dēļ pieļautām juridiska rakstura kļūdām vēl pirms šādas situācijas rašanās.
Minēto apliecina arī vairāki savstarpēji saistīti faktori, kas nosaka uzņēmējdarbības vidi, un, proti:
- makroekonomiskā stabilitāte,
- birokrātiskais slogs uzņēmējdarbībai,
- īpaši – tiesību normu piemērošana un nodokļu administrēšana,
- finanšu institūciju stabilitāte,
- tiesiskums un likuma vara,
- korupcijas līmenis,
- personiskā un īpašuma drošība,
- infrastruktūras pieejamība un kvalitāte,
- valsts sektora efektivitāte, izveidojot regulējošo ietvaru, it īpaši konkurences jomā.
Lielākā daļa no nosauktajiem faktoriem ir saistīti ar normatīvo aktu regulējuma izpratni, piemērošanu un izpildi. Tātad faktiski ikviena uzņēmuma ikdiena ir saistīta ar dažādu juridisku jautājumu risināšanu un tie visi ir vērsti uz uzņēmuma attīstību.
Jānorāda, ka apstākļi, cik komplicēti šādi juridiski kāzusi varētu būt, ietekmē gan uzņēmuma darbības specifika, gan apgrozījums, gan tas, vai uzņēmums jau no tā dibināšanas juridisko jautājumu risināšanā ir piesaistījis profesionāļus un nodrošinājis uzņēmuma nepārtrauktu juridisko apkalpošanu.
Ierasti uzņēmumu kompleksā juridiskā apkalpošana tiek pielāgota klienta konkrēta uzņēmējdarbības veidam un ietver sevī:
- juridisko dokumentu sagatavošanu;
- pārstāvību tiesas, valsts/pašvaldību un citās iestādēs;
- pārstāvību tiesiskajās attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām;
- juridiskās konsultācijas vadoties no konkrētā uzņēmējdarbības veida;
- nekustamo īpašumu, darījumu drošības jautājumi, u.c.
Praksē ļoti bieži novērots, ka klients pie zvērināta advokāta vēršas novēloti, piemēram:
- kad strīds jau ir nonācis tiesā, bet to būtu bijis iespējams atrisināt pirmstiesas procesā, sarunās, piedaloties uzņēmuma juridiskās apkalpošanas pārstāvim,
- kad strīds jau ir nonācis tiesā, vai ir saņemtas pirmstiesas pretenzijas no darījumu partnera, bet, ja sākotnēji būtu analizēti līguma noteikumi, ierosināti grozījumi, vai saņemts juridiskās apkalpošanas pārstāvja viedoklis par slēdzamo darījumu, situāciju vai riskiem, sekas būtu citas, iespējams, labvēlīgākas komersantam,
- kad uzņēmumam iestājusies maksātnespēja, bet, optimizējot debitorus (sarunas, parādu piedziņa), maksātspēju varēja atjaunot,
- kad valsts iestādes, viņuprāt, ir konstatējušas pārkāpumu un uzlikušas sodu, taču pārdomātu paskaidrojumu sniegšana, dokumentu sagatavošana, iespējams, izslēgtu soda piemērošanu,
- u.c. gadījumi.
Teicienu, ka skopais maksā divreiz varētu attiecināt uz komersantiem, kas ar savu biznesu saistītos jautājumus neuztic risināt profesionālim, bet pie tā vēršas tad, kad “ūdens jau smeļas mutē”. Tas komersantam var, pirmkārt, ne tikai maksāt dārgāk, jo juristam būs jāiegulda lielāks un smagāks darbs, bet arī kaitēt turpmākai veiksmīgai uzņēmējdarbībai.
Papildus vēlos pieskarties sabiedrībā klejojošam mītam par to, ka mūsdienās komersantam jādomā, kā nopelnīt, nevis tērēt bargu naudu juristiem. Savlaicīga un regulāra juridiskās palīdzības nesaņemšana var novest pie lielākiem izdevumiem un smagākām sekām uzņēmuma darbībai, nekā brīvi izvēlēta un ilgstoša sadarbība ar profesionāli, kas pārzinās Jūsu uzņēmuma darbību, nianses, ieteiks labākos risinājumus jebkurai situācijai, brīdinās par iespējamiem zaudējumiem vai negatīvām sekām.
Turklāt bizness ir ne tikai par naudas pelnīšanu, bet arī par uzņēmuma prestižu. Un kas vēl precīzāk spodrina uzņēmuma prestižu, kā apziņa darījuma partneriem, ka visi juridiskie jautājumi ar šo uzņēmumu var tikt risināti profesionāli, ātri un precīzi. Kā zināms tieši ārvalstu partneriem tas ir ļoti svarīgi un tiek ņemts vērā, izvēloties sadarbības partnerus, investīciju objektus Latvijā.
Tātad juridiskā apkalpošana garantē profesionalitāti, drošību ilgtermiņā pret nevēlamām un negaidītām sekām, palīdzības saņemšanas ātrumu un precizitāti.
Un kā apliecinājums visam minētajam ir angļu rakstnieka S.Batlera vārdi: “Jebkura komercija – mēģinājums paredzēt nākotni.”
Linda Reisa
zvērināta advokāte,biroja partnere