2019.gada 6.aprīlī Jelgavas pilsētas iedzīvotājs (vēlāk arī biroja klients) novietoja savu transportlīdzekli stāvēšanai Jelgavā, Lielā ielā 8 uz Hercoga laukuma betona plāksnēm, kas savienojas ar asfaltu. Diena bija jauka un saulaina, viņš pārliecinājās, vai uz minēto vietu būtu attiecināmi ierobežojumi, kas aizliegtu transportlīdzekli novietot netālu no paredzēto vakariņu vietas. Pēc sirsnīgi pavadītā laika restorānā, cilvēks atgriezās pie savas automašīnas un konstatēja, ka uz auto priekšējā stikla ir novietots administratīvā pārkāpuma protokols. Jaukais vakars bija beidzies. Viņš saīdzis devās mājās, kur iepazinās ar protokolu par EUR 30 naudas soda piemērošanu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana. Viņš bija pārliecināts, ka neko nav pārkāpis, Ceļa satiksmes noteikumu ir ievērojis, bet, lai nodrošinātu savu pārliecību, apzvanīja vairākus savus draugus un paziņas, kas viennozīmīgi atzina, ka nesaprot, kāpēc sods ir piemērots, jo zīmes, kas liedz nolikt transportlīdzekli stāvēšanai, tur nav. Cilvēks nākamajā dienā devās vēlreiz uz to vietu, izstaigāja apkārtni, un nekur neatrada pamatu, lai tiktu sodīts. Vēl pēc dienas kāds viņa draugs atsūtīja bildi, kur līdzīgi novietots kāds transportlīdzeklis. Cilvēks saprata, ka ne viņam vienam liekas, ka taisnība ir viņa pusē.
Nepiekrītot protokolam, viņš iesniedza sūdzību Jelgavas pilsētas pašvaldības policijai. Sūdzība nedeva klienta vēlamo rezultātu, un tika pieņemts lēmums, ar kuru piemērotais naudas sods atstāts negrozīts un sūdzība noraidīta. Taču arī tad, uzņēmības, neatlaidības vadīts, klients nepadevās.
Iestādes lēmums tika pārsūdzēts Zemgales rajona tiesā. Klients sūdzībā norādīja, ka […] vietā, kur bija novietots transportlīdzeklis, nebija ne norādes, ne zīmes, ne atdalījuma, kas liecinātu, ka šī vieta uzskatāma par ietvi vai citu no CSN 121.9.punktā minētajiem objektiem. Minētais apstāklis lēmumā nav vērtēts, tikai vispārīgi, bez juridiska seguma un bez tiesiska pamatojuma norādīts, ka “vadītājam patstāvīgi jānovērtē faktiskie apstākļi”, “laukuma daļa paredzēta gājējiem” u.tml. Faktiski secināms, ka zīme, kas norādītu, ka šī teritorija ir paredzēta gājējiem, netiek uzlikta, lai pašvaldībai būtu iespējams iekasēt sodus par it kā pretēji likumam novietotu automašīnu stāvēšanai. Arī policija atzīst, ka zīmes, kas aizliegtu novietot transportlīdzekli- šajā vietā nav, bet, tā kā to sedz betona plāksnes, tad tā ir paredzēta gājējiem. Neviens normatīvais akts neparedz, ka ceļa vai ietves segums pēkšņi aizstātu pasaulē pieņemtas ceļa zīmes, norādes vai apzīmējumus. […] Līdz ar to jāsecina, ka faktiski pilns laukums var piebraukt ar transportlīdzekļiem, un par to šīs personas nedrīkst tikt sodītas, jo nav zīmes, kas to aizliedz, tātad ir atļauts. Līdz ar to, secīgi saprotams, ka klients nav pārkāpis CSN, un neiestājas administratīvā atbildība. […]
Ar Zemgales rajona tiesas 2019. gada 24. septembra spriedumu augstākas iestādes lēmums tika atstāts negrozīts, bet klienta sūdzība noraidīta. Tiesa spriedumā norādīja, ka […] vieta, kur transportlīdzeklis tika novietots stāvēšanai, atzīstama par ietvi, jo tā pieguļ brauktuvei, kas ved no Kr.Barona ielas līdz dzīvojamai ēkai Jelgavā, Lielā ielā 8, un ir no brauktuves vizuāli atdalīta ar citu segumu – betona plāksnēm un bruģakmeni, proti, jau būvniecības procesā ir panākts, ka minētā ceļa daļa(ietve) tika atdalīta no brauktuves.[…]
Pēc šī nolēmuma nācās secināt, ka ceļu satiksmes noteikumi būtu jāievēro, nevis saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, bet gadalaikiem Jelgavā. Proti, laikā, kad segumu (ceļu, ietvi, laukumu) klāj sniegs vai ledus nav iespējams konstatēt, kāda veida segums ir zem sniega vai ledus, līdz ar to, nav saprotams, kas (ņemot vērā, ka nav strīda, ka šajā vietā nav ceļu zīmes, kas aizliegtu turpināt braukt, apstāties vai stāvēt), personai norāda, vai no kā personai būtu jāsaprot, ka, turpinot kustību pa Kr. Barona ielu līdz galam, ir aizliegts nogriezties pa kreisi un turpināt kustību pa Hercoga laukumu līdz karogu mastiem. Neviens normatīvais akts nenosaka, ka segums ir tas, kas nodala ietvi no ielas, ielu no laukuma u.tml. Līdz ar to, klientam nācās secināt, ka, vadoties pēc spriedumā paustās tiesas loģikas, spēkā ir nevis likums, bet gadalaiks Jelgavā.
Klienta uzdevumā birojs veica informācijas pieprasīšanu dažādām iestādē, institūcijām un pat kādai kaimiņu pašvaldībai, kur situācija savulaik bija ļoti līdzīga, bet, izvietojot ceļa zīmes, tika veiksmīgi atrisināta.
Par Zemgales rajona tiesas 2019. gada 24.septembra spriedumu klients iesniedzis apelācijas sūdzību kopā ar iegūtajiem papildus pierādījumiem un juridiski skruptolozi argumentējot to, kas visiem sākotnēji bija acīmredzami zināms – transportlīdzekļa novietošanai minētajā vietā aizlieguma nav. Vienlaikus tika norādīts, ka sūdzība nav vērsta uz to, lai Hercoga laukums kļūtu par stāvlaukumu, bet gan par to, ka pašvaldībai ir jāsakārto infrastruktūra tā, lai nenotiktu soda vērtēšana pēc interpretācijas „faktiska tiesību izlietošana” un persona nevar tikt sodīta par zīmju neesamības ievērošanu.
Klients nevarēja piekrist Zemgales rajona tiesai, ka lietā ir strīds tikai par to, vai vieta, kur klients novietoja transportlīdzekli, ir atzīstama par ietvi, faktiski strīds bija par to, ja ceļu satiksmi nenosaka ceļa zīmes, tad, vai to nosaka gadalaiks, ceļa segums, iestāde vai tiesa (šeit prātā nāk Šekspīra viedie vārdi “Būt vai nebūt- tāds ir jautājums!”), un vērsās Zemgales apgabaltiesā ar apelācijas sūdzību.
Zemgales apgabaltiesā cilvēks tika sadzirdēts, un savā spriedumā apgabaltiesa ir norādījusi, ka […] teritorijā, kas ved no Kr.Barona ielas Jelgavā līdz dzīvojamai ēkai Lielā ielā 8, jānodrošina ceļa zīmju vai apzīmējumu ierīkošana, lai jebkuram ceļu satiksmes dalībniekam būtu nepārprotami skaidrs, ka teritorija, kur beidzas asfalta segums un sākas betona plāksnes, ir paredzēta gājējiem un uzskatāma par ietvi, kur saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem aizliegts apstāties un stāvēt. Apgabaltiesa atzīst, ka aplūkojamā teritorijā, kur tika novietots sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis, satiksmes organizācijas pārvaldītājs nav veicis pasākumus, lai šajā teritorijā, kur ceļa asfalta segums savienojas ar betona plāksnēm, satiksmes organizācija ceļu satiksmes dalībniekiem būtu skaidra un nepārprotama […].
Zemgales apgabaltiesas šāds un citi secinājumi spriedumā noveda pie šādas sprieduma nolemjošās daļas:
Bet cīņa vēl nav galā! Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma noteikumiem klientam ir tiesības saņemt arī materiālo zaudējumu (izdevumi par saņemto juridisko palīdzību).
Vēlamies arī norādīt, ka 2020. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, un Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversme 92.pantu ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
Birojam ir milzīgs gandarījums par klienta nepadošanos. Klienta neatlaidības un uzdrīkstēšanās dēļ birojam kopā ar klientu bija iespēja cīnīties par tiesiskumu, kā rezultātā tika sasniegts rezultāts, kam faktiski ir būtiska nozīme visai Jelgavas sabiedrībai. Ja ir iniciatīva un uzņēmība cīnīties par savām tiesībām, ar neatlaidību, smagu darbu, ar atbilstošiem juridiskiem argumentiem un iegūtu informāciju, ir iespējams panākt taisnīgu rezultātu (jeb mazs cinītis gāž lielu vezumu!)!
Ja esat nonākuši situācijā, kurā ir nepieciešama juridiskā palīdzība, biroja kompetentā komanda sniegs konsultācijas un, kopā sadarbojoties, sniegs Jums palīdzību problēmjautājumu risināšanā.
ZAB “ERNTSONS, REISA un PARTNERI”
komanda
Attēls no www.jelgavas-ielas.lv